Kā atzīst paši pētnieki, uz jautājumu „Kādu teoriju Jūs izmantojāt?” atbildēt ir bijis ļoti grūti, jo viņi savu pētījumu necentās balstīt ne uz vienu teoriju. Apsverot sava darba būtību, pētnieki izlēmuši, ka darba izstrādei ir izmantojoši antropoloģijas studiju pieeju „dzīves analīze” (life analysis). Tomēr pašā darbā autori aizskāruši vairākas teorijas, piemēram, feminisma teoriju, kultivācijas teoriju, pamatoto teoriju (grounded theory), zilo teoriju (queer theory). Pētījumā tiešām var atrast šķautnes no vairākām teorijām, tomēr, manuprāt, lielākoties šeit ir saskatāma mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, jo šī teorija pēta to, ko vēlas noskaidrot arī pētnieki ar šo pētījumu – kāpēc un kā cilvēki izmanto medijus, lai apmierinātu savas vajadzības. Ja citas teorijas skatās uz cilvēku, kā lietu, ar kuru manipulē mediji, tad šī teorija skatās otrādi – ko cilvēki dara ar medijiem? Arī šis pētījums skaidri parāda, kā dzīves laikā un ikdienā cilvēki izmanto medijus, kas ietekmē viņu izvēli, kādi ir viņu paradumi, kā tie mainās gadiem ejot. Sabiedrībai ir vara pār medijiem un viņi ir tie, kuri izvēlās, ko skatīties un integrēt viņu dzīvēs. Turklāt sabiedrībai ir ietekme arī vienam uz otru, daloties savos viedokļos. Turklāt šajā gadījumā televīzija nav vienīgais medijs, kurš pieejams sabiedrībai, jo sabiedrība ir multifunkcionāla un nav pasīva, viņi meklē arī jaunus informācijas avotus, tāpēc katram medijam ir jāpiedāvā pēc iespējas oriģinālāka informācija, lai tieši šis medijs kļūtu par cilvēka dzīves un ikdienas rutīnas sastāvdaļu.…
