Ir iestājies 21. gadsimts. Arvien biežāk uzdodam sev jautājumu : kāda būs Latvija nākotnē ? Kāda būs Latvijas loma Eiropā, pasaulē?
Mēs dzīvojam atjaunotā, neatkarīgā un demokrātiskā valstī 13 gadus. Kādi tie bija? Nav noslēpums, ka Latvijas sabiedrības attīstība nav bijusi vienmērīga. Rīga un atsevišķi citi lielākie centri domā un darbojas jau pavisam citā stilā, kamēr laukos cilvēks pa lielākai daļai ir apmulsis un nav pielāgojies jaunajiem apstākļiem. Būtībā padomju režīma trauma, kura vēl nav pilnībā pārvarēta Latvijas sabiedrībā, ir tajā apstāklī, ka cilvēks ir zaudējis iniciatīvu, baidās no nezināmā un jaunā, no pasaules informācijas daudzuma. Daudzi vēlas saglabāt sev pierasto vietu un domāšanas stilu.1
Šajā laikā nav pieaugusi arī mūsu uzticība valsts institūcijām. Rodas nepieciešamība konsolidēt sabiedrību, atjaunot ticību parlamentam, tiesai, policijai un citām institūcijām. Ir vairāki veidi, kā panākt sabiedrības konsolidāciju un valsts prestiža pieaugumu. Pirmkārt, to var panākt, izskaužot korupciju valsts aparātā, jo sabiedrība nav muļķe, tā nepiedalīsies valsts pārvaldē, kamēr neticēs pārvaldes mehānisma efektivitātei.…
