Tikumu ētika
Tikumu ētika neliek uzsvaru uz kādu rīcības normu
apgūšanu (“nenogalini”, “nezodz”), bet uz rakstura
tikumu attīstīšanu.
Tikumi ir labas iemaņas, kuras mēs iegūstam, kas regulē
mūsu emocijas
Tikumi: saprātīgums, drosme, savaldība, taisnīgums
Pienākumu ētika
Pienākumu ētikas teorijas pamato morāli noteiktos pienākumos.
P. Neslepkavot, rūpēties par bērniem utt. (Imanuēls Kants)
Šie pienākumi ir saistoši neatkarīgi no sekām!!!
Rīcības motīvs nosaka to, vai rīcība ir vai nav morāla.
Mēs spējam kontrolēt tikai mūsu apziņu, bet nespējam
kontrolēt sekas, tāpēc, no morāles viedokļa, tās ir
nebūtiskas. P. Ja es, pienākuma apziņas vadīts, metos glābt
slīkstošu bērnu, tomēr, neprasmīgi rīkodamies, bērnu netīšām
noslīcinu, mana rīcība tik un tā būs morāla, jo bija pareizi
motivēta – sekas šajā gadījumā izrādās traģiskas, tomēr tas rīcības
morālo vērtību nemazina.
Konfliktējoši pienākumi
P. Kāds slēpj savā mājā ebreju, ierodas
policija un jautā, vai šeit neslēpjas ebrejs?
Dilemma: vai nu ir jānodod ebrejs, vai arī ir
jāmelo. Saduras divi pienākumi: teikt patiesību
un pasargāt otru no ļauna.
Izvēloties iezīmējas morālo vērtību hierarhija.
…
