Organizāciju kultūra gadu gaitā ir būtiski mainījusies. Cilvēki katru dienu atrod jaunus veidus, kā veikt savus pienākumus un organizēt savu darbu, to būtiski ietekmē arī jaunu tehnoloģiju ieviešana. Pastāv teorija1, ka globalizācijas rezultātā izveidosies vienota pasaules mēroga kultūra. Tāpat kā jaunās tehnoloģijas un programmatūras kļuva pieejamas un plaši izmantotas dažādu nacionālo kultūru ietvaros, vienotās pasaules kultūras ietekmē arī veids kā tiks veidotas biznesa attiecības, var tikt unificēts. Lai nu kā, bet darba ņēmēja attieksme pret tehnoloģijām un to izmantošana darba pienākumu veikšanā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā viņš ir pieņēmis organizācijas kultūru. Tā kā ir vērojams globalizācijas pieaugums, vadītāji jūt arvien pieaugošu spiedienu biznesa pielāgošanai vietējā tirgus un darbinieku vajadzībām. Šis līdzsvars starp konsekvenci un pielāgošanos ir biznesa veiksmes pamatā.2
Šodien bizness tiek veikts globālā līmenī. Tādas tehnoloģijas, kā faksimila iekārtas, elektroniskais pasts un internets mums dod iespēju sazināties ar konkrētiem cilvēkiem un apkalpot klientus gandrīz jebkurā pasaules malā. Šajā laikmetā uzņēmumu vadītājiem ir iespēja darboties dažādos nacionālos tirgos un vadīt dažādu kultūru darbiniekus. Trompenāra (Trompenaar) un Hampdena – Tērnera (Hampden-Turner’s) termins “kultūra” ir definēts kā veids kā cilvēku grupa risina problēmas un saskaņo dilemmas.3 Eksistē ne tikai nacionālā un organizācijas kultūra, bet arī katras darba vietas kultūra. Organizācijas kultūra tiek definēta, kā veids, kādā risināt ikdienas pienākumus un, kuru no galējiem variantiem izvēlēties, nepieciešamības gadījumā.…
