Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 1.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 2.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 3.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 4.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 5.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 6.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 7.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 8.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 9.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 10.
  • Referāts 'Cilvēka radošās spējas un uzņēmējdarbība', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  CILVĒKA RADOŠĀS SPĒJAS UN TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ    4
1.1.  Cilvēka radošo spēju būtība un nozīme    4
1.2.  Radošās nozares raksturojums    6
2.  CILVĒKA RADOŠO SPĒJU IZMANTOŠANAS PROBLĒMAS    8
  SECINĀJUMI    11
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    12
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1. Cilvēkkapitāls ir Latvijas svarīgākais resurss, savukārt jaunrade – viens no būtiskākajiem attīstības dzinuļiem.
2. Radošās spējas nav tikai dabas dots talants, bet tās ir iemaņas, kuras ikviens indivīds var apgūt. Radošuma attīstību uzņēmumā ietekmē gan darbinieku personīgās rakstura iezīmes, gan iekšējā organizācijas vide.
3. Radošo spēju pielietošana ir inovācijas procesa pamats.
4. Radošās industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība.
5. Nākotnē radošo industriju veiksmīgai attīstībai nepieciešams jau izglītības sistēmā runāt par radošuma potenciālu ekonomikā un to, kā radošumu var izmantot biznesā.
6. Kvalificēta un profesionāla darbaspēka pieejamība ir viens no būtiskiem radošo industriju nozares attīstības šķēršļiem, un šī problemātika iespējams kļūs arvien aktuālāka tuvāko piecu gadu laikā.
7. Izglītības sistēma nepietiekami veicina radošumu, ir vāja saite starp izglītības un kultūras procesiem, īpaši bērniem un jauniešiem, kas dzīvo tālāk no kultūras centriem, ir apgrūtināta pieejamība profesionālajai mākslai, kā arī trūkst mērķtiecīgas valsts politikas kultūras pieredzes paplašināšanai un radošuma veicināšanai mūžizglītības perspektīvā.
8. Daudzi uzņēmuma vadītāji pat nepamana, ka viņu darbinieki spēj būt radoši un kreatīvi.
9. Latvijā dizains nav pilnvērtīgi izmantots ražojošu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, un līdz šim nav pilnībā novērtēts dizaina kā inovāciju veicinoša faktora nozīmīgums.

Autora komentārsAtvērt
Atlants