• Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums

     

    Referāts6 Pedagoģija

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 1.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 2.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 3.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 4.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 5.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 6.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 7.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 8.
  • Referāts 'Pedagoga tālākizglītība - pedagoģiskā procesa pilnveides nosacījums', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Skolotāju tālākizglītība    5
  Profesionālās pilnveides programmas    6
  A programma    6
  B programma    6
  Tālākizglītības programmu efektivitātes problēmas    8
  Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas tālākizglītības programmas    9
  Izmantotās literatūras saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

Tālākizglītības programmu efektivitātes problēmas
Paaugstinoties pedagogu tālākizglītības nozīmībai izglītības procesā un tālākizglītības programmu piedāvājumam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par tālākizglītības programmu efektivitāti.
Konkrētas problēmas, kuras aktualizē nepieciešamību paaugstināt tālākizglītības efektivitāti, ir minētas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu ziņojumā par Latvijas Valsts izglītības politikas analīzi 1999. gada Latvijas Izglītības vadītāju foruma atzinumos:
skolotājiem trūkst zināšanu un prasmju, lai ieviestu skolās alternatīvās mācību metodes;
pedagogam nepieciešams ne tikai zināšanas un prasmes savā specialitātē, bet arī dažādas papildus funkcionālas iemaņas, lai nodrošinātu augstu darbības kvalitāti;
tālākizglītības piedāvājums ne vienmēr atbilst skolotāju vēlmēm un vajadzībām;
pedagogu tālākizglītībā nav pēctecības un tā netiek virzīta mērķtiecīgi;
gan tālākizglītības pieprasījums, gan piedāvājums ir vairāk vērsti uz šaurām, lokālām vajadzībām, kuru apmierināšana ir neietiekoša izglītības reformas īstenošanai;
trūkst zinātnisku pētījumu par mācību efektivitāti. Lielākā daļa tālākizglītības programmu izstrādātas, izmantojot ārējos modeļus vai arī balstoties uz to, ko mācību organizētāji uzskata par “labu praksi”.

Autora komentārsAtvērt
Atlants