Dramaturģe. Dzimusi žurnālista un muzikaloģes ģimenē 1952 gadā Aucē. Beigusi 5 vidusskolu (1970), mācījās M. Gorkija literatūras institūtā Maskavā (1983), strādājusi dažādus darbus, no 1990 – 91 gadam laikraksta “Diena” redakcijā.
Pirmā nozīmīgā publikācija – dzejoļu kopa jauno dzejnieku krājumā “Acis” (1973). Tad pievēršas dramaturģijai, sākumā izmantojot modernos izteiksmes līdzekļus (apziņas plūsmu), vēlāk pietuvojoties reālpsiholoģiskajam tēlojumam. Dominante – reālā un nereālā saistījums. Tādējādi papildinot latviešu dramaturģiju ar jauniem izteiksmes meklējumiem.
L. Stumbres agrīnajās lugās “Andersons” (1979), “Zīmējumi smiltīs”, “Ipolits”, “Bērni”, “Tā, lai var redzēt ceļu”, “Gaidīt” - dominē apziņas plūsmas elementi.…
