Pētījuma būtība:
Par patstāvīgā pētījuma tematu ir izvēlēts jautājums par tiesas lomu pierādīšanā. Pētījumā autore ir analizējusi tiesas kā pierādīšanas subjekta īpatnības kriminālprocesā, izvērtējot tiesai noteikto pienākumu un tiesību apjomu.
Problēmjautājuma veids:
Pētījuma priekšmets tiks analizēts kā praktiska rakstura problēma.Problēmjautājuma detalizēts apskats, ieteiktie risinājumi un to pamatojums:
Pierādīšanas pienākums pierādīšanas teorijā tiek iedalīts divos veidos: 1) galīgais pierādīšanas pienākums (paredz pienākumu savu uzskatu pamatot ar pierādījumiem) jeb lietas izlēmēja pārliecināšanas pienākums un 2) pienākums tikai norādīt uz kādiem apstākļiem vai iniciēt kāda jautājuma izskatīšanu. KPL 126.panta 2.daļā norādīts, ka pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam, bet tiesā – apsūdzības uzturētājam, tomēr skatoties no pierādīšanas teorijas pierādīšanas pienākums ir netieši noteikts arī tiesai, jo tiesa taisot spriedumu krimināllietā to pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai, kurus saskaņā ar KPL noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt. Tā kā pierādījumi ir tas pamats uz kā tiesa balsta savu lēmumu, tad ir būtiski novērtēt tiesas lomu ne tikai pierādījumu pārbaudē, bet arī tās iespēju piedalīties pierādījumu iegūšanā. …
