Jautājums, kas ir tiesības, ir sens, un katrs tiesību zinātnieks ir centies sniegt atbildi uz to. Tādējādi ir radušās neskaitāmas tiesību definīcijas. Atsevišķi tiesību zinātnieki ir pat apvienojušies savos uzskatos, tā radot tiesību skolas un tiesību doktrīnas.
Latvijas likumi pieprasa, lai juristi atšķirtu, kas ir likums un kas ir tiesības. Piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 1. daļas pirmais teikums nosaka, ka valsts pārvalde ir padota likumam un tiesībām. Tas nozīmē, ka likumdevējs nodala šos divus jēdzienus. Savukārt Satversmes 83. pants paredz, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Vai tas nozīmē, ka tiesnesim nav jāievēro nekas cits, kā vienīgi likumi?
Ja mēs jautātu kādam sava laika biedram, kurš nav jurists, kā un kur var atrast pieeju tiesībām, viņš vispirms noteikti noradītu uz likumiem. Protams, šo tēzi var pieņemt par pareizu, atzīstot, ka tiesības ir tās, kas ir iekļautas likumos. Tomēr pastāv vairāki iemesli, kādēļ šai tēzei nevarētu piekrist. Pirmkārt, tā ir likumu statiskuma problēma, jo sabiedriskā dzīve dinamiski attīstās uz priekšu un kādā brīdi likums sabiedrībai svarīgu jautājumu vairs neregulē.…
