Dziesma, ar ko tu sāksies?
Sācies ar klusu vārdu,
Sācies ar klusu zilbi,-
Tavējie sapratīs, ka dziesma ir kliedziens.
Šī Imanta Kalniņa dziesma ir vijusies cauri manam mūžam kā vadmotīvs, kā uzmundrinājums, kā apliecinājums tam, ka mūzika ir valoda, kura saista tūkstošiem cilvēku, - ļauj viņiem būt vienotiem un saprast vienam otru.
Es piederu pie tās paaudzes, kas visu nakti bija gatava stāvēt rindā, lai dabūtu biļetes uz ansambļa „Menuets” koncertu, lai pēc tam sēdētu zālē, aizturot elpu un iegrimtu mūzikā, baidoties palaist garām kādu skaņu. Tā tas tiešām bija, un tieši tāpēc es izvēlējos rakstīt savu darbu tieši par Imantu Kalniņu.
Imants Kalniņš ir personība, kuru līdz galam izprast, man liekas, nav spējis neviens – pat viņa vistuvākie cilvēki nē. Viņa darbošanās lauks mūzikā ir tik plašs, ka grūti ir tam izsekot līdzi. Paiet laiks, un komponists pārsteidz visus atkal ar kaut ko jaunu. Es domāju, ka Imanta Kalniņa mūzika ir tik atšķirīga, tik īpaša ar kaut ko, ko es pat neprotu nosaukt vārdā, bet ko nekļūdīgi varu pateikt dzirdot, ka tā ir tieši viņa mūzika.
…
