Tehniski ekonomiskais efekts, ko iegūst no ražīgāku procesu lietošanas, piemēram, palielinot kvantitatīvo izlaidi, daudzos gadījumos cieši savijas kopā ar efektu, ko vienlaicīgi iegūst konstrukcijas tehnoloģiskuma uzlabošanas rezultātā. Sakarā ar to dažos darbos jēdziens par konstrukcijas tehnoloģiskumu tiek gandrīz identificēts ar konstrukcijas ekonomiskumu. Piemēram, sagatavojumu ar mazākām uzlaidēm, kas iegūts, lietojot augstākās kvalitātes tehnoloģisko procesu bez jebkādām konstruktīvām izmaiņām, kas atspoguļo jaunā tehnoloģiskā procesa prasības, uzskata par tehnoloģiskāku. Šāds paplašināts tehnoloģiskuma jēdziens noved pie tā, ka mašīnu un detaļu konstrukcijā bieži neieved konstruktīvas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai izmantotu jauno tehnoloģisko procesu īpatnības un iegūtu papildu tehniski ekonomisko efektu no konstrukcijas tehnoloģiskuma kā tāda uzlabošanas. Turpretim mašīnbūves pieredze rāda, ka, uzlabojot mašīnas konstrukcijas tehnoloģiskumu, tās darbietilpību var papildus samazināt vidēji līdz 15-20% un pašizmaksu pazemināt līdz 5-6%.
Jāpiezīmē, ka jautājums par mašīnu un to detaļu tehnoloģisku konstrukciju radīšanu jāaplūko kā komplekss jautājums. Tehnoloģiska mašīna nav uzskatāma par tehnoloģiskas konstrukcijas detaļu aritmētisku summu. Izkopjot tehnoloģiski atsevišķu detaļu konstruktīvās formas, nepieciešams aplūkot tās kopīgi ar citām, kas ar to saistītas, un risināt jautājumu kompleksi.
…
