Pēc vientulīgām pārdomām viņa saprot, ka lasīt sēnes Īrijā nav viņas dzīves mērķis, viņa vēlas ko citu. Ilgi nedomājot viņa nopērk biļeti un lido atpakaļ uz dzimteni. Bet Īrijas piedzīvojumus viņai vēl ilgi neaizmirst.
Grāmata ir ļoti interesanta, tajā ļoti patiesi aprakstīta latviešu vergojošā dzīve Īrijā. Viņu brīvība tika ļoti ierobežota, darbs ritēja visu dienu, retu reizi viņi varēja doties kur izklaidēties. Var uzzināt daudz ko jaunu, ko citi nestāsta. Pie tam, pēc katras grāmatas nodaļas ir kāda ēdiena recepte, kura, protams, neiztiek bez šampinjoniem. Receptes papildinātas ar dažādām piebildēm, atbilstošām nodaļas saturam. Mans iespaids par strādniekiem ārzemēs mainījās, jo iepriekš domāju, ka viņi tiešām spēj tur nopelnīt. Bet pēc grāmatas izlasīšanas sapratu, ka nauda, kuru viņi nopelna, tiek iztērēta daudz ātrāk, nekā iegūta. Viņiem pašiem jāuztur un jārūpējas par sevi. No darba devēju puses viņi tiek uzskatīti gandrīz par robotiem, viņiem vajadzīgas tikai strādnieku rokas, nekas cilvēcīgs netiek saskatīts.
…
