Brīvības atņemšana ir tikai viens no soda veidiem, kādi paredzēti Latvijas likumdošanā. Pastāv arī citi, piemēram, naudas sods, tomēr šim soda veidam pietrūkst galvenā soda izpildes mērķa – notiesātā pāraudzināšanas. No šāda viedokļa raugoties, ieslodzījums būtu tieši pāraudzināšanas iestāde, jo cietums – tā ir vieta, kurā noteiktas personas noteiktu laiku ir izolētas no pārējās sabiedrības ar mērķi – iespējami īsākā laikā iemācīties pareizākas un varbūt labākas sociālās uzvedības normas, nekā likumpārkāpēji zinājuši līdz šim, pāraudzināt šos cilvēkus un, kas ir tikpat svarīgi, pasargāt apkārtējo sabiedrību no šo personu iespējamās neprognozējamās rīcības, kas var apdraudēt citus cilvēkus un arī visu sabiedrisko kārtību.
Brīvības atņemšanas mērķis nekādā gadījumā nav sagādāt notiesātajai personai fiziskas ciešanas vai to pazemot. Tomēr šī soda izciešana nepārprotami ir saistīta ar zināmām fiziskām un morālām ciešanām. Brīvības atņemšana, kas ir visbūtiskāko cilvēka tiesību ierobežojums, neizbēgami ir saistīta ar blakus nosacījumiem, kuri notiesāto no apstākļiem brīvībā neglābjami attālina, sašaurinot viņa brīvās izvēles iespējas līdz minimumam. Kompensēt brīvību ar labu uzturu, komfortablu kameru vai ko citu nav iespējams.…
