Nacionālajā konventā (jaunajā parlamentā) sākās diskusijas. Dažas radikālās grupas pulcējās ap politisko klubu Parīzē, kura pārstāvjus sauca par jakobīņiem. Divi ievērojamākie jakobīņi bija Žoržs Dantons un Maksimiliāns Robespjērs. Abi bija juristi. Mērenākie konventa pārstāvji ir pazīstami ar nosaukumu žirordisti. Viņus atbalstīja iedzīvotāji provincēs ārpus Parīzes. Gan jakobīņu, gan žirordistu pārstāvji galvenokārt nāca no buržuāzijas.
Jakobīņi centās atrast izeju no krīzes, izrēķinoties ar pretiniekiem. Izmantojot nabadzīgo parīziešu atbalstu, jakobīņi apcietināja žirordistu vadītājus un izveidoja Sabiedrības glābšanas komiteju. Šai komitejai, kurā bija aptuveni ducis vīru, šajā Francijai grūtajā brīdī tika nodota gandrīz neierobežota vara. Viena no būtiskākajām glābšanas komitejas problēmām bija, kā paēdināt bada cietējus Parīzē. Valdība noteica atsevišķu pārtikas veidu cenas un ievies maizes normas. Divi nākamie uz devumi bija padzīt ienaidnieku un izrēķināties ar pretiniekiem pašā Francijā.…
