-
1756.gada diplomātiskā revolūcija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Diplomātijas vēsture | |
2. | Diplomātiskās revolūcijas priekšnoteikumi | |
2.1. | Trīsdesmitgadu karš | |
2.2. | Austrijas mantošanas karš | |
3. | Diplomātiskā revolūcija | |
3.1. | Vestmisteras konvencija | |
3.2. | Pirmais versaļas līgums | |
3.3. | Otrais Versaļas līgums | |
3.4. | Septiņgadu karš |
Nobeigums
Diplomātija kā svarīga valsts ārpolitikas sastāvdaļa, lai pasargātu valsti no vardarbīgiem konfliktiem un agresīviem ārvalstu iebrukumiem. Diplomātijas attīstība, līdz tādai, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, tā ir gājusi ilgu un garu attīstības ceļu, Sākot jau no senajiem laikiem, kad tā tika uzskatīta par vienkāršām sūtņu sūtīšanām, lai nodotu ziņas un runātu starp valstīm, nevis karotu. Būtisks pagrieziena moments diplomātijas attīstībā ir vērojams tieši 1756. gada diplomātiskās revolūcijas iespaidos, kad mainījās lielvalstu alianšu modeļi.
Referāta noslēgumā var secināt, ka bez daudziem diplomātijas attīstības posmiem un bez diplomātiskās revolūcijas nebūtu notikušas tādas izmaiņas kā Lielbritānijas varas nostiprināšanos, Prūsijas varas nostiprināšanos un daudzas citas, kas vēlāk spēlē lielu lomu citos svarīgos vēstures notikumos. Tā pat nevar piemirst, ka bez jebkurām šīm diplomātijas attīstības stadijām, tā nebūtu pilnveidojusies līdz tādai, kāda tā ir šobrīd – tāda, kura strādā un palīdz novērst vairumu starptautisku konfliktu un strīdu ar sarunu veida konfliktu risināšanu. Kā arī bez diplomātijas attīstības mēs mūsdienās nespētu tik viegli un ātri kontaktēties ar citām valstīm, kā arī palīdzēt savas valsts pilsoņiem ārvalstīs, bez, piemēram, vēstniecību palīdzības.
…
Diplomātija ir neatņemama ārpolitikas sastāvdaļa, ar kuras palīdzību tiek risināti konflikti sarunu ceļā, lai novērstu problēmu risināšanu ar kara darbību vai jebkādu citu vardarbīgu līdzekļu izmantošanu. Kopš 20. gadsimta sākuma diplomātija ir kļuvusi arvien profesionālāka, un to veic akreditēti karjeras diplomāti, kurus atbalsta personāls un diplomātiskā infrastruktūra, piemēram, konsulāti un vēstniecības. Vēlāk termins "diplomāti" tika vispārīgi piemērots arī diplomātiskajiem dienestiem, konsulārajiem dienestiem un ārlietu ministru amatpersonām. Liela nozīme diplomātijas attīstībā ir 1756. gada Diplomātiskajai revolūcijai, kas būtiski mainīja tā laika Eiropas valstu spēku samēru