Secinājumi
Runājot par psiholoģiju, pirmais, kas nāk prātā ir Z.Freids. Neatkarīgi no tā, vai ir lasīti Freida darbi vai ne, bet par psihoanalīzi, dzirdēts diezgan daudz. Freida psihoanalīze ietekmēja sabiedrību un kultūru kopumā, stimulēja jaunu formu un satura meklējumus literatūrā, dramaturģijā, dzejā, tēlotājmākslā. Psihoanalīze rada gan daudz piekritēju, gan arī daudz pretinieku. Viens no Freida piekritējam ir Jungs. Zigmunds Freids un Karls Gustavs Jungs bija kolēģi un strādāja Vīnes psihoanalītiskajā biedrībā. Viņu tikšanās ir zināmā mērā nenovēršama, taču nenovēršama ir arī šķiršanās, kas rada ne visai patīkamas atmiņas un aizvainotību, ko nespēj mazināt laika distance. Ka ir zināms – nepastāv divu vienādu viedokļu un šo divu ģeniālo cilvēku uzskati un pētījumi diezgan krasi atšķīrās.
Jau sākotnēji Freidam bija vairāk materiālistiskas ievirzes, savukārt Jungām jau no pusaudža gadiem un universitātes studijām bija izteikta humanitāra ievirze. Jungu vairāk interesēja tas, kas nav ar aci redzams, kas nav taustāms un kas nav satverams.
Atbilstoši Freida teorijai cilvēku izturēšanos vada hēdonistiskas (uz baudas gūšanu vērstas) dziņas, kas rada pastāvīgu iekšēju konfliktu. Starp dziņām Freids īpaši izcēla seksuālo un agresīvo dziņu. …
