Dorotejas Oremas teorija

Veselība
Cilvēka stāvoklis, kas ļauj darboties saskaņā ar fizioloģisko un psiholoģisko darbību un bioloģisko struktūru. Šīs darbības ir savstarpējā saskaņā ar citiem cilvēkiem sabiedrībā. Veselības nozīme ir mainīga, ja mainās indivīda bioloģiskās un cilvēciskās īpašības. Ja cilvēka spēja uzturēt veselības pašaprūpi ir ierobežota, attīstās slimība.

Pacients
Indivīds, kuram ir ierobežotas spējas vai pilnībā trūkst spējas veikt pašaprūpi .

Pacienta pamatvajadzības
Uzturēt pietiekamu gaisa izmaiņu, šķidruma uzņemšanu, barības uzņemšanu, gādāt par izvadīšanas procesu, uzturēt līdzsvaru starp aktivitāti un atpūtu, starp indivīda vajadzību būt vienatnē un būt sabiedrībā, novērst briesmas indivīda dzīvībai, darbībai un labklājībai, veicināt viņa darbošanos un attīstību sociālās grupās, saskaņā ar viņa iespējām, ierobežojumiem un vēlēšanos būt normālam.
Šīs pamatvajadzības uztur cilvēka struktūru un darbību, kā arī veicina indivīda fizisko un garīgo attīstību.
Orema uzskata, ka aprūpēt pacientu vajadzētu profesionāļiem. Viņa izvirza piecas aprūpes pamatmetodes, kas palīdz uzlabot pacienta pašaprūpes spējas:
• Darbību veikšana pacienta labā,
• Pacienta vadīšana,
• Pacienta atbalstīšana (garīga un fiziska),
• Organizēt apkārtējās vides (apstākļu) uzlabošanu,
• Pacienta apmācība.
Aprūpes galvenais mērķis ir saglabāt cilvēka veselumu, viņa labklājību un uzturēt normālu attīstību. Tādēļ veicot aprūpi jāapmāca pacients (viņa tuvinieki vai citi) nodrošināt nepieciešamās pašaprūpes vajadzības, kā arī saglabāt veselumu un labklājību. Dažās situācijas aprūpes mērķis ir mazināt ciešanas vai stabilizēt pacienta stāvokli.
…