Atceros, kad biju maza, vecmāmiņa strādāja Mazsalacā, un no turies mums
veda rotaļlietas, par cik augām trīs māsas, visām tika pirkts, mēs nekad
netikām apdalītas, ka vienai nopērk bet pārējām nē, tā nu vienu dienu viņa
atveda atlecošās gumijas bumbiņas, kas bija ļoti jauki, un nodarbe man tika
atrast, ne vienu vien reizi bumbiņa tika pazaudēta, taču arī tik pat ātri atrasta,
līdz pat ceturtajai klase, man viņas patika, taču pēc tam interese par viņām
zuda, tad sāka piesaistīt kārtis un tik spēlēts “duraks” un “ēzeļi”. Teikšu, ka
man bija ļoti interesanta bērnība, jo man apkārt bija mana ģimene.…
