-
Adaptācijas periods pirmsskolas iestādē
Referāts40 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Pedagoģija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | C.Roy māszīnības teorijas pielietojums | 7 |
| 2. | Mazbērna aprūpe | 10 |
| 2.1. | Mazbērna anatomiski fizioloģiskās īpatnības | 13 |
| 2.2. | Mazbērna psihomotorā un sociālā attīstība | 15 |
| 3. | Adaptācijas process pirmsskolas izglītības iestādē | 17 |
| 3.1. | Adaptācijas procesa īpatnības mazbērna periodā | 21 |
| 3.2. | Vecāku līdzdalība bērna sagatavošanā adaptācijas periodam pirmsskolas izglītības iestādē | 23 |
| 4. | Pētniecības metodoloģija | 26 |
| 5. | Pētniecības rezultāti | 28 |
| Secinājumi | 40 | |
| Izmantota literatūra un avoti | 41 | |
| Pielikumi | 43 |
SECINĀJUMI
Ņemot vērā iegūtos rezultātus, atbilde uz pētījuma jautājumu: „Kā vecāki sagatavo bērnus adaptācijas periodam pirmsskolas izglītības iestādē?” - ir sekojoša:
1) lielākai daļai respondentu (55%) tomēr netika sniegta informācija par bērna sagatavošanu adaptācijas periodam pirmsskolas izglītības iestādē vai respondenti informāciju mēklēja paši;
2) lielākā daļa respondentu (51%) sāk vest bērnu uz pirmsskolas izglītības iestādi, tāpēc ka bērnu nav kam pieskatīt.
3) lielākā daļa respondentu (66%) uzticas pirmsskolas izglītības iestādes pedagogam,
4) lielākā daļa respondentu (57%) nesagatavo bērnu diendusai pirmsskolas izglītības iestādē.
5) lielākā daļa vecāku (68%) tikai ar vienu darbību palīdz bērnam justies drošam pirmsskolas izglītības iestādē, tā ir nepietiekama bērna sagatavošana.
6) lielākā daļa respondentu (87%) iemāca bērnam pamatprasmes pirms sāk apmeklēt pirmsskolas izglītibas iestādi.
7) lielākā daļa respondentu (76%) nesagatavo bērnu pirmsskolas izglītības iestādē pagatavotam ēdienam.
8) Lielākā daļa respondentu (62%) nesagatavo bērnu šķiršanai ar māti.
9) lielākā daļa respondentu (70%) sagatavo bērnus saskarsmei ar vienaudžiem pirmsskolas izglītības iestādē tikai dāļēji.
10) Lielākā daļa vecāku (73%) atzīmēja, ka bērns sāka biežāk slimot,
11) lielākā daļa respondentu (56%) atzīmēja, ka viņu bērns vai nu kļuva nervozs, vai sāka sliktāk gūlēt, kļuva bailīgs
12) lielākai daļai bērnu (55%), kas attiecinama uz pētīšanas darba izlasi, adaptācijas periods norītēja vidējā vai smagā pakāpē.
Apkopojot iegūtos rezultātus redzam, ka lielākā daļa aptaujāto vecāku nesagatavo bērnu adaptācijas periodam pirmsskolas izglītības iestādē, un kā sekas tam adaptācijas periods noris vidējā vai smaga pakāpē.
Lai rastu pētamas problēmas risinājumu, uz doto tēmu jāveic papildus pētījumi par bērnu aprūpē praktizējošo māsu iesaisti, sagatavojot bērnus adaptācijas periodam, Jāpētī, kā bērnu aprūpē praktizējošas māsas piedalās bērna sagatavošanā adaptācijas periodam, un kādu izglītojošo funkciju veic.
…
Adaptācija – organisma pielāgošanās mainīgajiem ārējas vides faktoriem; šī procesa rezultāts. Fizioloģijā adaptācija ir cilvēka organisma spēja mērķtiecīgi pārkārtot savas funkcijas atbilstoši vides prasībām (piemēram, acs pielāgošanās tumsai). Ja vides kairinātāji ir ļoti spēcīgi, organisms var nonākt stresa stāvoklī. Sociālpsiholoģiskā adaptācija ir aktīva, apzināta indivīda vai sociālās grupas pielāgošanās sociālajām prasībām, normām, vērtību sistēmai. Sociālpsiholoģiskā adaptācija ir atkarīga no kolektīva likumībām, no personības komunikatīvajām spējām. Adaptāciju ietekmē arī nervu sistēmas tips un stāvoklis, vecums, dzimums (zēni adaptējas grūtāk nekā meitenes). Sakarā ar to, ka bērnu vecumā notiek strauja augšana, intensīva psihiskā un intelektuālā attīstība, viņu adaptācijas spējas ir mazākas nekā pieaugušajiem, tāpēc bērni jāpasargā no krasas ierastās vides maiņas (1). Balstoties uz saslimstības uzskaites informāciju, kas tika iegūta no Daugavpils X pirmsskolas izglītības iestādes par pirmās jaunākas grupas adaptācijas periodu no septembra līdz novembrim 2012. gadā, varu secināt, ka adaptācijas perioda pirmajā mēnesī – septembrī 16 audzēkņi kopā slimības dēļ grupu neapmeklēja 101 dienu mēnesī (29%). Oktobrī slimības dēļ kavēto dienu skaits pieauga līdz 170 dienām (51%). Ievērojams saslimstības pieaugums oktobrī ir rādītājs tam, ka pusei no 16 grupas audzēkņiem adaptācijas process noritēja vidēji smagi, ar atkārtotu slimošanu otrajā adaptācijas perioda mēnesī. Saslimstības statistika novembra mēnesī liecina, ka kopā audzēkņi slimojuši 68 dienas (20%), kas norāda uz pozitīvām pārmaiņām adaptācijas gaitā. (skatīt 2. pielikumu) Ņemot vērā X Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādes sniegto saslimstības uzskaites informāciju, redzam ka audzēkņiem adaptācijas process noritēja vidēji smagi, ar atkārtotu slimošanu otrajā adaptācijas perioda mēnesī un tam par iemeslu varētu būt tas, ka bērnu vecāki nav pienācīgi sagatavojuši bērnu adaptācijas periodam pirmsskolas izglītības iestādē. Lai atvieglotu bērnu sociālpsiholoģisko adaptāciju, it īpaši sākot apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem jāveicina bērnu saskarsme ar vienaudžiem, jāattīsta viņu komunikatīvās spējas, jāradina bērni pie tām prasībām, normām, dzīves ritma, kas pastāv šajos kolektīvos. Un tāpēc, lai adaptācijas periods norītētu pēc iespējas vieglāk vecākiem nepieciešams sagatavot bērnu jaunajam dzīves pārmaiņam. Līdz ar to kļūst aktuālā tēma: Bērnu sagatavošana adaptācijas periodam pirmsskolas izglītības iestādē.
