Ēģiptes kultūra un māksla

Seno Austrumu māksla
Ēģiptes, Mesopotāmijas, Ķīnas un Indijas kultūras ir visspožākās kultūras senajā pasaulē. Tās visas attīstījušās agrīnajās vergturu valstīs ar tām raksturīgākajām lauku kopienām, despotisku valdnieku varu un saglabājušas daudz pirmatnējās kopienas iekārtas palieku.
Māksla te kalpo valdnieku slavināšanai.
Pirmo reizi pasaulē izveidojās monumentālās mākslas formas.
Mitekļus nomainīja gigantiskas celtnes no akmens vai ķieģeļiem ar skaidrām ģeometriskām formām. Radās arhitektūra kā mākslas veids.
Celtnes izteiksmīgumu kāpināja ciļņi, apaļskulptūras, sienu gleznojumi.
Šā laikmeta celtnieki pirmie apzinājās mākslas formu likumības, apguva tādus formas elementus kā taisnas līnijas un plaknes, horizontāles un vertikāles, taisnus leņķus, simetriju. Tiem pakļāvās arī tēlniecība un glezniecība.
Sākot ar šo laiku, gleznotās figūras ir stingri vertikālas, daudzfigūru kompozīcijas izkārtojas uz vienas horizontāles. Sāk attīstīties arī vienādu intervālu princips (atstarpes starp figūrām) un dažādu izmēru figūru princips (valdnieks liels, vergi mazi).
Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kura pastāvēja ziemeļaustrumu Āfrikā pie Nīlas upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē, kad par valdnieku kļuva pirmais faraons, un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadus.
Faraonu laikmets beidzās 31. gadā p.m.ē., kad Romas impērija iekaroja Ēģipti un tā kļuva par tās provinci. Mūsdienās šajā teritorijā atrodas Ēģiptes valsts.
Ēģiptes vēsturisko periodu klasifikācijā pastāv dažādas pieejas.
Izšķir vismaz četrus galvenos periodus:

Arhaiskā (arī Agrā) Ēģipte (4. gt. p.m.ē.);
Vecā (arī Senā) valsts (30. – 23. gs. p.m.ē.);
Vidējā valsts (21. – 19. gs. p.m.ē.);
Jaunā (arī Vēlā) valsts (16. gs. p.m.ē. – 332. g. p.m.ē.).

Ēģiptes kultūrai raksturīga stabilitāte, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni.
Ēģiptieši interesējās par pārlaicīgām vērtībām, ticēja dažādām nemainīgām patiesībām, cilvēka ciešai saistībai ar valsti, valdnieku.
Viņi bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves, un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā. Viņi ticēja nemirstībai.…