| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| Jēdziens „vispārējas vēlēšanas” | 3 | |
| Jēdziena „vispārējas vēlēšanas” vēsture | 6 | |
| Aktīvās vēlēšanu tiesības Latvijā | 7 | |
| Pasīvās vēlēšanu tiesības Latvijā | 11 | |
| Kopsavilkums | 14 | |
| Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 15 |
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latvijā ir notikušas piecas parlamenta jeb Saeimas vēlēšanas – 1993., 1995., 1998., 2002. un 2006.gadā. Nākamajām Saeimas vēlēšanām jānotiek 2010. gadā, taču eksperti prognozē, ka šīs vēlēšanas jau varētu notikt 2009. gada rudenī ekonomiskās krīzes un tautas neuzticības Saeimai dēļ.
Parlamenta vēlēšanas notiek saskaņā ar demokrātisku vēlēšanu principiem. Viens no šiem principiem ir vispārējas vēlēšanas.
Darba mērķis ir noskaidrot vispārēju vēlēšanu principa būtību, ko šīs princips sevī ietver, vai pastāv kādi ierobežojumi.
Vispārējas vēlēšanas ir pētītas Latvijas Republikas Satversmes un Saeimas vēlēšanu likuma ietvaros.
Vēlēšanas ir varas institūciju izveidošanas vai amatpersonu izvēlēšanās procedūra, kas notiek balsstiesīgu personu balsošanas ceļā, un papildus noteikumiem, ka uz katru amatu vai mandātu ir tiesīgi kandidēt divi un vairāki kandidāti.1
Pasaules demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vispāratzīti vēlēšanu principi. Vēlēšanām jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām. Šie pieci galvenie vēlēšanu principi ir nostiprināti gan starptautiskajos dokumentos, gan valstu nacionālajās tiesībās.2
Saeimas vēlēšanas Latvijā reglamentē Saeimas vēlēšanu likums, taču svarīgākās detaļas ir iekļautas Satversmē. Satversmes 6. pantā ir iekļauti šie pieci vispāratzītie vēlēšanu principi.…
Darbā apskatīts vispārēju vēlēšanu princips Latvijā - jēdziens, vēsture, izpausmes.
