Fašisma, nacionālsociālisma un komunisma pamatprincipi un izpausmes veidi Eiropā. Līdzības un atšķirības.
Ekonomiskās grūtības, kas radās Lielās ekonomiskās krīzes laikā (1929.) un iezīmēja 30. gadu lielo depresiju, un no tām izrietošās sociālās problēmas, kāpināja politisko radikālismu. Kreisie postulēja, ka nepieciešama kapitālisma nomaiņa par labu sociālismam, jo pirmais, acīmredzami, nav darboties spējīgs. Labējie, savukārt, norādīja, ka demokrātija nav darboties spējīga un, ka ir nepieciešama “stingrā roka”. Pie valdošajiem apstākļiem, šī demagoģija tiešām izrādījās iedarbīga. Ar nacionālsociālistu nākšanu pie varas Vācijā 1933. gadā iezīmējās “otrais autoritārisma” vilnis. Tādejādi sākot ar 1933. gadu Eiropā pastāvēja trīs totalitārie režīmi, kas pilnībā regulēja sabiedrības dzīvi (ekonomisko, politisko, reliģisko, ģimenes)- fašisms Itālijā, nacisms Vācijā un komunisms Padomju Savienībā. Kopējās iezīmes šiem režīmiem bija tādas, ka tie visi bija totalitāri, proti, tiem bija raksturīga varas tieksme pilnīgi noteikt un kontrolēt iedzīvotāju politisko, saimniecisko, garīgo, ģimenes dzīvi, pakļaut indivīdu kopīgām sabiedrības (un/vai cēla mērķa) interesēm. Nepastāvēja pilsoniskā sabiedrība. …
