Latvijā ir 291 ārsts uz 100 000 iedzīvotājiem, Zviedrijā - 332, Anglijā - 235, Grieķijā - 448, Somijā - 244, Norvēģijā - 362, Čehijā - 354, Kanādā - 220, Japānā - 193 un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) - 293.1 Zināms, ka veselības aprūpe ir labāka Japānā (vīriešu vidējais dzīves ilgums sasniedz 78,8 gadus, bet sieviešu vidējais dzīves ilgums sasniedz 85,8 gadus, kas ir lielākais pasaulē2), nevis Grieķijā, neraugoties uz to, ka ārstu tur ir divas reizes vairāk. Apskatot šos datus, var secināt, ka ārstu skaits ir dažāds katrā valstī un ka to lielais skaits negarantē ideālu veselības aprūpi. Taču Latvijā lielākā problēma ir tāda, ka 32% ārstu ir vecāki par 65 gadiem un tikai 11% ārstu ir jaunāki par 35 gadiem.3 Kā arī pastāv neadekvāts ģimenes ārstu/speciālistu sadalījums, jo tikai 20% ir primārās aprūpes jeb ģimenes ārsti, bet 80% - speciālisti. ASV tas ir līdzīgi (30% primārās aprūpes ārstu, bet 70% speciālistu),4 un būtu jāsecina, ka šāda attiecība neveicina pacientu veselības uzlabošanos un vēl jo vairāk sadārdzina veselības aprūpi.
Arī medicīniskā izglītība spēlē nozīmīgu lomu katras valsts attīstībā, taču tā arī saskaras ar noteikta veida problēmām sabiedrībā - medicīnas pasniedzēju trūkumu un nepietiekošu medicīnu studējošo skaitu.…
