SECINĀJUMI
1) Vidējai gaisa temperatūrai gan Skrīveru, gan Rīgas LU meteoroloģisko novērojumu stacijās dotajā 30 gadu periodā ir tendence paaugstināties, taču abos gadījumos tendencei nav statistiski būtiskas nozīmes, jo korelācijas koeficients nepārsniedz kritisko vērtību.
2) Valdošo mitro jūras gaisa masu ietekmē Rīgas meteoroloģiskajā stacijā vasaras mēnešos nokrišņu abos laika posmos novērots lielāks nokrišņu daudzums.
3) Rīgas pilsētas teritorijā gaisa piesārņojuma ietekme uz klimatu atspoguļojas temperatūras rādītājos, kas visos aplūkotajos laika periodos ir augstākas kā Skrīveros.
4) Ilglaicīgo pārmaiņu uzrādītais temperatūru pieaugums meteoroloģisko staciju novērojumos atspoguļo pasaulē esošo pēdējā gadsimta parādību - klimata pārmaiņu, kas izpaužas kā temperatūras paaugstināšanās, ietekme ir novērojama arī Latvijas teritorijā.
5) Par vispārēju Saules radiācijas daudzuma pieaugumu pasaulē nav iespējams objektīvi spriest, jo kvalitatīvi dati pieejami tikai nelielam laika periodam, un kopējie pieejamie dati, kas arī ir tikai neilgai vēsturei, parāda vairākus Saules radiācijas ciklus ar palielināšanos un samazināšanos. Šo iemeslu dēļ arī Saules radiācijas ilgtermiņa prognozes nevar uzskatīt par objektīvām.
6) Relatīvo gaisa mitrums iekštelpās novērots aptuveni uz pusi zemāks, kā ārā - ārpus telpām gaisa masu pārvietošanās līdzi pārvieto arī mitrumu.
…
