Livonija ir mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas apzīmējums viduslaiku vēstures avotos. Sākotnēji šo vietvārdu attiecināja tikai uz lībiešu apdzīvoto teritoriju Daugavas lejtecē, taču krustnešu darbībai vēršoties plašumā ar vārdu „Livonija” vācieši pakāpeniski apzīmēja arī pakļauto Gaujas lībiešu, latgaļu, sēļu, kuršu, zemgaļu un igauņu apdzīvotās zemes, no kurām vēlāk izveidojās feodālu valstiņu savienība, kurā ietilpa Livonijas ordeņvalsts, Rīgas arhibīskapija, Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas- Vīkas bīskapija.1 Referātā tiks apskatīta bīskapiju veidošanās problemātika 12 gs. beigās un 13. gs. pirmajā pusē. Šajā procesā galveno ieinteresēto– pāvestu, bīskapu, Vācijas ķeizaru un Zobenbrāļu ( vēlāk- Livonijas ) ordeņa intereses. Referāta mērķis- dot ieskatu bīskapiju veidošanās procesā, kā arī aplūkot tā cēloņus, kā arī bīskapiju veidošanā ieinteresēto mērķus.
1. Bīskapiju izveides procesa īss raksturojums.
V. Klišāns raksta, ka : “Livonijas politiskās struktūras izveide sākās 12. gs. beigās, kad vācu misionāri uzsāka katolicisma sludināšanu Daugavas lībiešu zemēs. “2 Saistībā ar to jāsaka, ka bīskapiju aizsākums bija Ikšķiles diecēze- baznīcas novads, kurā bīskapam ir garīgā vara…
