Latvijā, šķiet, tas ir likumsakarīgi, jo jēdzienu „britpops” uztveram kā nu kurš, bet daži šā virziena pārstāvji pašmāju mūzikā un presē nav izrādījuši interesi par to, ko Lielbritānijai un pasaules lielvalstīm nozīmē šis žanrs. Precīzāk būtu jājautā – vai Latvijas pazīstamākie populārās mūzikas pētnieki vispār uzskata par nepieciešamību iedziļināties šāda vai cita virziena nosaukumā un patiesajā jēgā? Jāatzīst, ka lielai daļai pēdējo divdesmit gadu mūzikas virzienu nosaukumu nav pakārtots konkrēts muzicēšanas stils vai muzikālie nosacījumi. Šodien par „jaunā reiva” vētru, pirms pieciem gadiem – par garāžroka atgriešanos, un arī par 90.gadu britu rokmūzikas vēstures ciklu, kas tiek dēvēts par britpopu, ir vairāk balstīts uz sajūtām, konkrētā laika sociālajiem procesiem un mūzikas vēstures likumsakarībām. …
