Pūļa psiholoģija

„Par pūli sauc daudzskaitlīgu ārēji kontaktējošu, bet neorganizētu cilvēku kopumu, kam raksturīgs konformisms, emocionalitāte, vienprātība, nekritiskums un neracionālisms.”1
Pūli no citām cilvēku kopām atšķir pastāvēšanas īsais laiks, vāja strukturētība un tas, ka pūlis izmanto tradicionālas telpas netradicionāliem mērķiem.

Atkarībā no cilvēku reālās izturēšanās rakstura var izdalīt vairākus pūļa tipus.
1)gadījuma pūlis ir cilvēku kopa, kuras uzmanību saistījis kāds notikums, piemēram, automobiļa avārija. Pūli kopā saista ārējs stimuls, kas izraisa interesi.
2)konvencionālais pūlis ir cilvēku kopa, kas sanākusi uz kādu pasākumu un uzvedas līdzīgi, ievērojot šādā pasākumā pieņemtās normas, piemēram, klasisko koncertu apmeklētāji uzvedas klusi.
3)ekspresīvais pūlis. Tā mērķis ir emociju un jūtu izpausme, piemēram, rokkoncertā. Pateicoties tam, ka kopā sanāk viena vecuma cilvēki, īpašām gaismām un mūzikai, kuras ritmi ietekmē jauniešus gandrīz vai fizioloģiskā līmenī, notiek viņu emocionālā uzbudināšanās un palielinās aktivitāte. Šādā pūlī, ko var nosaukt par ekspresīvi ekstātisku, darbojas trīs sociālpsiholoģiskie mehānismi:
a) sociālā inficēšanās jeb emocionālā aplipināšana;
b) sociālā atdarināšana;
c) sociālā suģestija
4)darbīgais pūlis ir cilvēku kopums, kurš no kopīgu emociju un vēlmju paušanas pāriet uz aktīvām darbībām, kuras izraisa kāds nepatīkams fakts. J.Šerkovins izdala šādus darbīgā pūļa apakšveidus:
a)agresīvais pūlis (linčotāji, grautiņu rīkotāji);
b)pūlis- glābiņa meklētājs (ļaudis, kas padevušies panikai stihiskā nelaimē);
c)mantraušu pūlis (bankrotējušas bankas noguldītāji, kas atprasa savus noguldījumus);
d)ekstātisko pūli (nonāk līdz sajēgas zaudēšanai kopīgu lūgšanu vai rituālu darbības aktu izpildes laikā).
G.Lebons konstatēja, ka indivīdu psihiskais stāvoklis pūlī patiešām būtiski mainās:
pieaug visa redzētā un dzirdētā uztveres emocionalitāte;
pieaug suģestējamība;
samazinās spēja racionāli pārstrādāt informāciju;
mazinās atbildības izjūta par savu izturēšanos un rīcību;
parādās anonimitātes apziņa, cilvēks identificē sevi ar pūli;
cilvēka uzvedība kļūst bezpersoniska, pakļauta instinktiem, cilvēks atļaujas to ko personīgā dzīvē nekad nebūtu atļāvies;
pieaug spēka izjūta un paļāvība uz citiem.…