Psiholoģijas attīstības vēsture

Parapsiholoģija
Parapsiholoģija – apzīmē izpētes jomu, kas pēta uztveres formas, kuras norisinās bez sajūtu orgānu līdzdalības, kā arī dzīvu radību iedarbības formas uz fiziskajām parādībām bez muskuļu piepūles. Visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē ir savākta pietiekami liela mīklainu psihisko parādību „kolekcija”, kurām nereti nav zinātniska pamatojuma no psiholoģijas pozīcijām. Visas šīs parādības tad arī veido parapsiholoģijas pētīšanas priekšmetu.

Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē (bakalaura un maģistra grāds) - speciālists ar padziļinātām zināšanām par cilvēku, cilvēka uzvedību, jūtu pasauli, domāšanas veidu, uzvedību un attiecībām ar citiem cilvēkiem. Psihologs parasti konsultē neskaidru jautājumu vai dzīves grūtību gadījumā, kuras visbiežāk ir īslaicīgas un saistītas ar tagadnē notiekošo. Psiholoģiskajā konsultēšanā ietilpst arī krīzes situācijas.

Psihiatrs ir profesionālis ar augstāko medicīnisko izglītību, kurš specializējies psihiatrijā. Viņš uzstāda diagnozes un ārstē medikamentozi psihiskas saslimšanas un novirzes.

Psihoterapeits ir speciālists ar kvalifikāciju psihoterapijas jomā. Psihoterapeiti parasti specializējās noteiktā psihoterapijas virzienā, tādēļ pirms izvēlēties savu speciālistu, vispirms vērts uzzināt, kādas tehnikas tiks izmantotas un ieklausīties sevī, vai tās šķiet pieņemams. Latvijā ir pārstāvēti šādi psihoterapijas virzieni – eksistenciālā psihoterapija, geštaltterapija, ģimenes psihoterapija, hipnoterapija, psiho-organiskā analīze, psihoanalītiskā psihoterapija, psihodinamiskā psihoterapija, psihodrāma. Psihoterapija ir ilgstošs process, jo pārmaiņas cilvēka personībā notiek ļoti lēnām.

…