| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Teorija par Brīvo ekonomisko zonu | 5 |
| 1.1. | Brīvo ekonomisko zonu būtība | 5 |
| 1.2. | Brīvas ekonomiskās zonas modeļi un to iedalījums | 5 |
| 1.3. | Brīvo zonu galvenās pozitīvās un negatīvās puses | 7 |
| 2. | Brīvo ekonomisko zonu raksturojums Latvijā | 9 |
| 2.1. | Speciālās ekonomiskās zonas | 9 |
| 2.1.1. | Liepājas speciāla ekonomiska zona | 9 |
| 2.2.2. | Rēzeknes speciāla ekonomiska zona | 13 |
| 2.2. | Brīvostu ekonomiskās zonas | 16 |
| 2.2.1. | Rīgas brīvosta | 16 |
| 2.2.2. | Ventspils brīvosta | 18 |
| Secinājumi | 24 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 26 | |
| Pielikums | 27 |
Lai sekmētu Latvijas depresīvo reģionu attīstību, piesaistītu investīcijas ražotņu izveidei un paaugstinātu ostu konkurētspēju, divdesmita gadsimtā deviņdesmito gadu otrajā pusē tika izveidotas vairākas atvieglinātu nodokļu režīma zonas. Balstoties uz pasaules praksi, vispirms ostām Rīgā un Ventspilī tika piemērots brīvostu statuss, un divas iekšzemes speciālās ekonomiskās zonas Liepājā un Rēzeknē.
Kapitāla piesaistīšana notiek, radot izdevīgus nosacījumus saimnieciskās darbības veikšanai un kapitāla uzkrāšanai. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošajam objektam atsevišķi, tā reģionam vai valstij kopumā.
Veidojot brīvo ekonomisko zonu, valsts izstrādā savu ekonomisko politiku – vai nu tā vēlas attīstīt kādu reģionu, ekonomikas sektoru, vai ražošanas veidu.
Tā kā darba apjoms ir ierobežots nevar izklāstīt visas tās iespējas, kuras piedāvā brīvās ekonomiskās zonas Latvijā. Iekļaut visu to informāciju kādi ir darbības veidi un virzieni.
Darba mērķis ir izpētīt brīvo ekonomisko zonu darbības principus un to lomu Latvijā, kā arī sniegt priekšlikumus brīvo ekonomisko zonu funkcionēšanas paaugstināšanai.
Lai realizētu darba mērķi, tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Pētīt ekonomisko zonu būtību, darbības principus un veidus;
2.Izpētīt brīvo ekonomisko zonu modeļus un to iedalījumu, kā arī zonu dalījumu pēc darbības veida;
3.Apskatīt brīvo zonu galvenās pozitīvās un negatīvās puses.
4.Analizēt Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas, kā arī Liepājas ostas, Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas darbību – kravu apgrozījumu un ostu terminālus.
Teorija par Brīvo ekonomisko zonu
1.1.Brīvo ekonomisko zonu būtība
Brīvā ekonomiskā zona – tā ir valsts vai tās teritorija, kurā reģistrētās firmas ir vai nu daļēji, vai pilnībā atbrīvotas no nodokļiem. Šādā valstī vai zonā reģistrētās sabiedrības tiek sauktas par beznodokļu sabiedrībām, bet brīvās ekonomiskās zonas par ofšora zonām.
5.Ar beznodokļu sabiedrībām saprot sabiedrības, kuras reģistrētas brīvajās ekonomiskajās zonās – valstīs, kuru likumdošanā ir īpašas tiesiskas normas, kas regulē zonas un beznodokļu sabiedrību statusu šajās valstīs. To darbība brīvajās ekonomiskajās zonās ir pilnīgi likumīga, bet valstīs, kurās beznodokļu sabiedrības veic uzņēmējdarbību, tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgo valstu likumdošanu.…
Apkopoju informāciju par brīvo ekonomisko zonu raksturojumu to būtību. Zonu iedalījumiem un modeļiem, par pozitīvajām un negatīvajām pusēm. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošajam objektam atsevišķi, tā reģionam vai valstij kopumā. Veidojot brīvo ekonomisko zonu, valsts izstrādā savu ekonomisko politiku – vai nu tā vēlas attīstīt kādu reģionu, ekonomikas sektoru, vai ražošanas veidu. Brīvo ekonomisko zonu raksturojums Latvijā – šajā nodaļā rakstīju par Latvijā esošajām brīvajām ekonomiskajām zonām. Šeit es sadalīju - Speciālās Ekonomiskās Zonas. Tādas Latvijā ir divas Liepājas SEZ* un Rēzeknes SEZ Un Brīvostu Ekonomiskās Zonas. Tādas Latvijā ir divas - Rīgas brīvosta un Ventspils brīvosta. Rīgas brīvosta - Osta ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Līdz 80% no Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma ir tranzītkravas nosūtīšanai uz / vai saņemšanai no NVS*. Un Ventspils brīvostu. Ventspils ir bijusi pazīstama kā svarīgs transporta maršruts tādām Krievijas kravām, kā jēlnafta, naftas produkti, šķidrie ķīmiskie produkti, dažādi metāli, minerālmēsli un kokmateriāli.
