Šekspīra traģēdijā “Hamlets” ir parādīta dzīve Anglijas galmā. Šai lugā atklātas gan sarežģītās cīņas par varu, gan dažādas intrigas. Viens no spilgtākajiem tēliem tajā ir Hamlets. Jau lugas pirmajā cēlienā viņam dots svarīgs uzdevums – cīnīties par taisnību un atriebt sava tēva nāvi:
“Laiks izsists ir no sliedēm. Ak, kāds lāsts,
Ka reiz bij jādzimst man, lai celtu to, kas gāzts!”
Hamlets savā cīņā par taisnību izvēlas dažādus līdzekļus, lai uzvarētu. Viens no tiem ir ārējā izskata maiņa. Hamlets sevi no cildena prinča pārvērš par nožēlojama izskata cilvēku. Citu klātbūtnē viņš parādās bālu, izmisušu skatienu, drebošiem ceļiem, netīrām, nošļukušām zeķēm un nesajoztiem svārkiem. Apkārtējo cilvēku domas par Hamletu skaidri parādās Ofēlijas teiktajā:
“Ak, kāds te cildens gars ir sadragāts!
Valstsvīra skatiens, zinātnieka runa,
Vēl karavīrs un savas zemes zieds,
Un cerība, un iznesības paraugs.
Un jaunu dienu vaigs,
Kas reiz tik svaigs un ziedošs, novītis.”…
