Cilvēks dzīvo sabiedrībā - citu cilvēku vidū, kādā konkrētā kultūrsociālā vidē un nemitīgi tajā atrodas saskarsme ar citiem. Saskarsme ir pati senāka un viena no sarežģītākajām parādībām cilvēces kultūrā. Saskarsme vienlaicīgi darbojas cilvēka prāts, domas un jūtas. Pie tam domas un sajūtas vienmēr iesliecas subjektīvajā pieredzē, kura katram no saskarsmes partneriem ir savādāka. Tieši tāpēc radoša saskarsme maina uzskatus par pasauli un līdzcilvēkiem, ka arī noved mūs pie zinātniskiem atklājumiem. Pie tam fakti, jūtas un domas veido informatīvo materiālu, kuru iespējams realizēt ar telekomunikāciju, vēstuļu un interviju starpniecību, uzstājoties auditorijā, lasot lekcijas vai referātus. Iedarbība var tikt realizēta kā verbāli, tā neverbāli ar argumentu palīdzību, pierādījumiem, iespējamajiem demonstrējumiem un citiem paņēmieniem, nodrošinot vēlamā viedokļa veidošanos.
Vārdam „komunikācija” ir latīņu cilme „communis” – kopējs. Komunikācijā cilvēki mēģina atrast vai nodibināt sava veida kopību. Psiholoģijā vispārpieņemta ir komunikācijas izpratne kā informācijas nodošana un saņemšana, izmantojot kopējus simbolus, verbālus vai neverbālus.…
