Gaisa kondicionēšana ir gaisa apstrādes process un automātiska gaisa temperatūras, mitruma, kustības ātruma un tīrības uzturēšana slēgtā telpā vai telpas daļā neatkarīgi no ārējiem meteoroloģiskiem apstākļiem un mainīgiem telpas siltuma un mitruma izdalījumiem."1 Plašākā nozīmē termins var attiekties arī uz apkuri, ventilāciju un telpas gaisa kvalitāti.
Gaisa kondicionēšanas mērķis 2:
• nodrošināt piemērotu mitrumu visa gada garumā;
• piegādāt pastāvīgu un pietiekamu daudzumu svaigā gaisa;
• attīrīt gaisu no kaitīgiem piemaisījumiem, piemēram, mikroorganismiem, kaitīgām gāzēm, putekļiem u.c.;
• atdzesēt vai sasildīt telpu gaisu noteiktos gadalaikos.
Gaisa kondicionieris ir iekārta vai vesela sistēma, ar kuras palīdzību gaisu kondicionē, lai uzturētu vēlamo telpas mikroklimatu.
"Ēku dzesēšanas" jēdziens parādījās jau Senajā Romā, kur akvedukta ūdens tika cirkulēts starp ēku sienām, lai šīs ēkas atdzesētu. Tā kā šāds ūdens izmantošanas veids bija dārgs pasākums, tad tikai bagātie varēja atļauties šādu greznību.
2. gs. ķīniešu izgudrotājs Ding Huan no Haņu dinastijas izgudroja manuāli darbināmu ventilatoru, 3m diametrā. 747. gadā imperators Xuanzong (712-762) no Tang dinastijas savā pilī izbūvēja "aukstuma halli", kurai bija jau ar ūdeni darbināmi ventilatori.…
