Balkānu slāvi un rumāņi
Slāvus uzskatīja par vienu no barbaru tautām, kuri apmetās Balkānu pussalā
Sākumā viņi pakļāvās Bizantijas imperatoras, bet 7. gs. slāvu zemēs iebruka turkiem radniecīgie bulgāri un ar slāviem veidoja neatkarīgu valsti
Lai apliecinātu neatkarību no Bizantijas, valdnieks Boriss kristījās un sauca sevi par caru
No grieķu alfabēta Bulgārijā izveidoja slāvu alfabētu kirilicu. Iztulkoja arī bībeli un radīja īpašu slāvu baznīcas valodu
Tika likti pamati slāvu pareizticīgajai baznīcai
Tradīcijas pārņēma serbi un melnkalnieši, arī rumāņu senči, kas dzīvoja pie Karpatiem
16. gs. visu pārņēma Osmaņu impērija
Austrumslāvi
Tie ir ukraiņu, krievu un baltkrievu senči
Viduslaiku sākumā viņu zemēs bija kņazu pārvaldītas koka pilsētas
Skandināvi tās apvienojuši, viņu valdnieks Rjūriks apmeties Novgorodā un viņa pēcteči iekarojuši citas slāvu zemes, ko sāka saukt par Krievzemi, kuras galvaspilsēta bija Kijeva
Ieceļotājus no Skandināvijas sauca par varjagiem vai par rusiem (radies no vārda «ros» - airēt, jo bija jāairē laivas)
Rusu dēļ pēc tam radies arī Rossia jeb Krievija, ko šobrīd izmanto
…
