-
Latvija PSRS sastāvā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pirmā padomju okupācija 1940. – 1941.gadā | 4 |
| Aneksija | 6 | |
| “Baiga gada” notikumi | 7 | |
| 2. | Latvija Vācijas okupācijas laikā 1941. – 1945.gadā | 8 |
| 2.1. | Holokausts | 8 |
| 3. | Latvija PSRS sastāvā 1945. – 1991.gadā | 14 |
| 3.1. | Represijas | 15 |
| 3.2. | Trešā atmoda | 16 |
| Secinājumi | 17 | |
| Izmantotā literatūra | 18 |
Otrais pasaules karš, kas sākās 1939. gada 1. septembrī ar Vācijas uzbrukumu Polijai, bet beidzās ar Japānas kapitulāciju 1945. gada 2. septembrī, bija plaša vēriena notikums, kurš izšķiroši ietekmēja vēstures gaitu un postoši skāra gandrīz ikvienu Eiropas valsti. Daudzām tautām nācās īsāk vai ilgāku laiku samierināties ar viena vai otra okupant klātbūtni. Šajā ziņā savdabīgs izņēmums bija latvieši, lietuvieši un igauņi, kuri kara gados piedzīvoja trīs okupācijas. Padomju Savienība pirmā okupēja Baltijas valstis 1940. gadā, nacistiskā Vācija – 1941. gadā, bet 1944. – 1945. gadā atkārtoti – Padomu Savienība.
Referāta mērķis ir izpētīt Latvijas okupācijas režīmus.
Referāta uzdevumi ir izanalizēt Latvijas Republikas divas PSRS okupācijas un Vācijas okupāciju, lai varētu salīdzināt un izprast galvenos okupācijas tiesiskus pārkāpumus.
1940. gada 16. jūnijā Latvijas vadība saņēma ultimātu no PSRS, uz kuru Latvijai bija jādod atbilde 6 stundu laikā. PSRS apvainoja Latvijas valdību piecos savstarpējās palīdzības līguma pārkāpumos:
Latvija esot noslēgsi slepenu militāru savienību ar Lietuvu un Igauniju, kas vērsta pret PSRS.
Latvija nav atcēlusi 1923. gada militārās savienības līgumu ar Igauniju.
Baltijas valstu ārlietu ministri noturējuši divas slepenas konferences.
Baltijas valstu armiju komandieri ir noturējuši apspriedes, kurās nav ieaicināti Padomju puses militārie speciālisti.
Baltijas valstis izdevušas kopīgu preses izdevumu – REVUE BALTIQUE.
Maskava pieprasīja ielaist Latvijā nerobežotu skaitu Sarkanās armijas karavīru un sastādīt jaunu, Padomju Savienībai draudzīgu valdību.
Starptautiskā situācija tajā laikā bija labvēlīga Vācijai un tās toreizējai sabiedrotajai PSRS. Šajā situācijā Latvijai palīdzību nebija no kā gaidīt. 1940. gada 16. jūnijā Latvijas vadība saņēma ultimātu no PSRS, uz kuru Latvijai bija jādod atbilde 6 stundu laikā. PSRS apvainoja Latvijas valdību piecos savstarpējās palīdzības līguma pārkāpumos:
Latvija esot noslēgsi slepenu militāru savienību ar Lietuvu un Igauniju, kas vērsta pret PSRS.
Latvija nav atcēlusi 1923. gada militārās savienības līgumu ar Igauniju.
Baltijas valstu ārlietu ministri noturējuši divas slepenas konferences.
Baltijas valstu armiju komandieri ir noturējuši apspriedes, kurās nav ieaicināti Padomju puses militārie speciālisti.
Baltijas valstis izdevušas kopīgu preses izdevumu – REVUE BALTIQUE.
Maskava pieprasīja ielaist Latvijā nerobežotu skaitu Sarkanās armijas karavīru un sastādīt jaunu, Padomju Savienībai draudzīgu valdību.
Starptautiskā situācija tajā laikā bija labvēlīga Vācijai un tās toreizējai sabiedrotajai PSRS. Šajā situācijā Latvijai palīdzību nebija no kā gaidīt. …
PSRS un Vācijas totalitārie režīmi bija izvirzījuši mērķi paplašināt savas valsts teritoriju uz citu valstu rēķina. Lai netraucētu viena otrai, abas lielvaras noslēdz vienošanos, kas vēsturē pazīstama kā Molotova – Ribentropa pakts. Tas faktiski nozīmēja vienošanos par šo teritoriju sagrābšanu. Igaunija, Latvija, Lietuva un daļa Polijas nonāca PSRS ietekmes sfērā.
