„Nikomaka ētika” pieder pie Arisoteļa darbiem par laimi, tikumu un tikumīgumu. Tādu sacerējumu bija trīs: “Eidema ētika”, “Nikomaha ētika”, “Lielā ētika”. Nav precīzi zināms, kad filosofs bija uzrakstījis savu darbu, kas sastāv no 10 grāmatām.
Arī nosaukuma daba ir diezgan diskutējama. Ir trīs versijas: pēc pirmās Aristotelis adresēja šo sacerēumu savam dēlam Nikomaham; pēc otrās Aristoteļa dēls Nikomahs pārrakstija tieši šo darba daļu, tā arī radās nosaukums; pēc trešas sacerejums bija adresēts Aristoteļa tēvam, arī Nokomaham. Manuprāt, visticamākā ir pirmā teorija - morāles taču ir biežāk domātas jauniešu pamācīšanai, bet trešā nav pārlicinoša, jo kā mēdz teikt, „olas vistu ne māca”. Pieņēmama ir arī otrā teorija, par to var spriest no gramatiskas skatiena punkta - kā ētika - Nikomaha, tātad viņš ir to rakstijis.
Sacerējuma aktualitāte nav mazinājusies: tie jautājumi, kuri bija aktuāli pirms mūsu ēras, ir aktuāli arī mūsdienās, tikai citā kvalitātē. Tāpēc ir vērtīgi izlasīt Aristoteļa darbu, lai gūtu priekšstatu par vispār atzītām uzvedības formām, kuras veicot, ir iespējams iegūt citu cilvēku cieņu un godu.…
