Latviešu SS brīvprātīgo leģions (vāciski: Lettische SS Freiwilligen Legion) jeb Latviešu leģions bija ieroču SS un policijas sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Jau 1941. gada 25. jūlijā Pērkoņkrusta līderis Gustavs Celmiņš griežas pie Austrumu okupēto apgabalu ministra Rozenberga ar piedāvājumu izveidot divas latviešu pērkoņkrustiešu divīzijas. Taču tobrīd stāvoklis frontē Vācijai nebija katastrofāls, un 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde uz to atbildēja ar Pērkoņkrusta organizācijas slēgšanu.
1943. gada 23. janvārī Vācu reiha fīrers Ādolfs Hitlers "atļāva un pavēlēja" SS reihsfīreram Heinriham Himleram (Himmler) izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Šajā sakarā Himlers 24. janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2. SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942. gadam kartības dienests - Schutzmannschaft) bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Ādolfa Hitlera formālā rakstiskā pavēle par leģiona formēšanu tika izdota tikai 10. februārī.…
