-
Iedzīvotāju zināšanas par ES institūcijām Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Salīdzinošā analīze
Referāts29 Politika, Socioloģija, Starptautiskās organizācijas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Politiskās zināšanas kā leģitimizāciju veicinošs faktors: teorētiskais konteksts | 4 |
| 1.1. | Leģitimitātes teorija | 4 |
| 1.2. | Sociāli kognitīvā teorija | 7 |
| 2. | Eiropas Savienības dalībvalstu zināšanas par nozīmīgākajām ES institūcijām. Salīdzinošā analīze | 10 |
| 2.1. | Zināšanu līmenis Latvijā | 10 |
| 2.2. | Zināšanu līmenis ES dalībvalstīs | 15 |
| 3. | Rīgas iedzīvotāju zināšanu līmenis par ES institūcijām sociālajā šķērsgriezumā | 20 |
| 3.1. | Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu zināšanas par ES institūcijām | 20 |
| 3.2. | Eiropas Savienības dalībvalstu zināšanas par ES institūcijām | 22 |
| 4. | Latvijas un Rīgas pilsētas respondentu zināšanu līmenis par ES institūcijām kā ES leģitimizācijas bāze | 25 |
| 5. | Secinājumi | 25 |
| 6. | izmantotā literatūra | 26 |
| Pielikumi | 28 |
Informētības līmenis par ES institūcijām ir viens no faktoriem, kas Latvijā pozitīvi ietekmē Eiropas Savienības leģitimizāciju, tāpēc ir svarīgi izpētīt iedzīvotāju informētības līmeni. Savukārt, lai izpētītu faktorus, ka veicina leģitimizāciju, ir nepieciešams ieskats leģitimizācijas teorijā.
Leģitimitātes teorija ir mūsdienīga, teorētiska pieeja analīzei, skaidrojumiem par cilvēku dažādību. Leģitimitātes teorija parādījās līdz ar apgalvojumu, ka organizācijas nepārtraukti tiecas pierādīt, ka tās strādā sabiedrībā uzstādīto normu robežās, respektīvi, tās cenšas garantēt to, ka cilvēki šo organizāciju darbību uztver kā likumīgu. Leģitimitātes teorija būtībā ir orientēta uz sakārtotu sistēmu, t.i., organizācijas ir parādītas kā lielākie sociālās vides elementi, kuru robežās šī sistēma eksistē.…
Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004.gada 1. maija, taču neskatoties uz to, nav publicēts zinātnisks pētījums, kas atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmeni par ES. Darba gaitā autora galvenais izvirzītais mērķis bija šāds: Izpētīt Rīgas iedzīvotāju zināšanu līmeni par ES institūcijām un noteikt to ietekmi uz ES leģitimizāciju Latvijā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ir jāveic sekojoši uzdevumi: • Jāizpēta leģitimizācijas teorētiskā bāze; • Jāizpēta ES dalībvalstu iedzīvotāju informētības līmeni par ES institūcijām; • Ar empīriska pētījuma (aptaujas) palīdzību, izpētīt informētības līmeni par ES institūcijām Rīgā; Darba gaitā izvirzītā hipotēze: Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par ES institūcijām sekmē zemu ES institūciju leģitimizāciju. Darba galvenā teorētiskā bāze ir Sociāli kognitīvā teorija (A. Bandura) un Leģitimitātes teorija (M. Vēbers).
