Ē. Fromms psiholoģiskie meklējumi ir interpretēti dažādi, tie ir dēvēti gan par socioloģisko psihoanalīzi, kaut arī precīzāk, un tā to dēvē arī pats Fromms –ir analītiskā sociālpsiholoģija, kuras galvenie koncepti ir sabiedrības raksturs un raksturu orientācija.
Fromms tiek pieskaitīts pie pshihoanalītiķiem, kaut gan biežāk viņu sauc par neoanalītiķi. Fromma darbos liela loma tiek atvēlēta reliģiskās pieredzes apjēgsmei un analīzei, kaut gan viņš pats iestājas par neateistisku reliģiozitāti, cilvēka vientapšanu ar Dievu. Fromma uzmanības lokā ir cilvēka būt, viņa labbūtība. Viņš runā par mākslu mīlēt, mākslu būt.
Personības teorija pēc Ērika Fromma –tas ir mēģinājums pārvarēt psihoanalītiskās teorijas ierobežotību ar tās personības attīstības bioloģizēto determināciju , kā arī aplūkot socioloģisko, politisko, ekonomisko , reliģisko un kultūras faktoru lomu tās formēšanās gaitā.
Personība no Ē. Fromma viedokļa ,- tas ir iedzimto un iegūto psihisko īpašību kopums, kas raksturo indivīdu un tā unikalitāti. Pēc autora domām, ar iegūtām īpašībām jāsaprot rakstura atšķirības, kuras uzrāda indivīda sasniegto dzīvot spējas līmeni.…
