Dzīvojam dīvainu «vērtību» laikmetā, kad daudzās jomās dominē subkultūra. Arī valodā. Mēs mūsdienās esam ietekmējušies no citām valsts valodām. Tieši jaunieši ir tie, kuri daļēji kropļo savu valodu. Iespējams daudzi jauniešu leksiku mēdz uzskatīt vulgāru izlaidību, tomēr jauniešu īpatnējais komunikācijas veids noteiktos apstākļos ir pilntiesīga saziņas forma ar saviem cēloņiem, mērķiem un arī iekšējās attīstības likumsakarībām. Nereti tieši jauniešus visvairāk ietekmē neprasmīgie tulkojumi gan mācību grāmatās, gan citos uzziņas kanālos. Nekvalitatīvos tulkojumus profesionālie tulki un tulkotāji skaidro ar steigu, tulkojamās valodas gramatikas ietekmi, kā arī oriģinālā teksta neprecīzu formulēšanu. Paši tulkotāji norāda, ka daļai tulku un tulkotāju, kuriem ir ļoti labas svešvalodu zināšanas, diemžēl tās ir nepietiekamas latviešu valodas gramatikā. Nepietiekamas topošo tulku un tulkotāju latviešu valodas zināšanas kā negatīvo faktoru min arī Latvijas augstskolu profesori.
Latviešu valoda gadu laikā ir mainījusies un mainās. Mēs nekad nerunāsim tādā latviešu valodā kādā runāja mūsu senči pirms daudziem gadiem. Valoda mainās, jo to ietekmē ļoti daudzi faktori.
Valoda, tā ir valsts kultūra, kuru ir jākopj, lai tā neizzustu. Valsts valoda ir arī identitātes zīme, jo tikai Latvijā latviešu ir valsts valoda. Tas ir ceļš uz dvēseli un dvēseles izpausmes veids. Tikai attīstīta un izkopta valoda spēs būt par sabiedrības integrācijas līdzekli.…
