Dzejoļa teksts liriskā noskaņā lasītajam uzbur ilūziju par ūdens valstību, kas atklāj sievišķās būtnes personības dziļākos slāņus. Katra sieviete ir kaut reizi mūžā izjutusi Imanta Ziedoņa radītā tēla „pērles” pārdzīvojumus. Katra sieviete ir pērle- tāda, kādu pati sevi izveidojusi.
Dzejoļa temats ir visdziļāko jūtu, mīlestības pārdzīvojums. Liriskais „es” jūtas vientuļš, bet cerība un ticība viņu neatstāj. Dzejoļa vadmotīvs ir ideāla meklējumi. Sievietes pārliecība, ka reiz atnāks tas īstais, vienīgais, mūžīgais. Sapnis, ka atjās viņas princis zelta zirgā, I.Ziedonim- zelta akvalangists.
Daudzu gadu laikā sargājošā gliemežvākā izveidojas maigi mirdzoša pērle kā Afrodītes tēls. Pērli atradīs un iegūs tikai tas, kurš „cauri perlamutra vākiem redzēs” dvēseles mirdzumu.
Dzejolis „Pērles dziesma” ir pirmā daļa no cikla „Trīsžuburi” . Šajā dzejolī dzejnieks personificē pērli kā liriskā ”es” tēlu, paužot, pērles subjektīvo pārdzīvojumu. Liriskā „es” attieksme pret tematu ir cerību pilna. Dzejnieks rada lasītājā izpratni, ka viss patiešām notiek kā pasakās. Ir tikai jāapbruņojas ar pacietību un jāiztur šis gaidīšanas laiks. Dzejolī pērle paslēpjas gliemežvākā, lai pārliecinātos, ka „akvalangists ar zelta acīm” dārgumu meklē sirdī, ka iemīlēs viņas iekšējo skaistumu. Dzejolī sastopas divas pasaules. Pērles dzīve un akvalangista dzīve. Aizejot ar akvalangistu, pērlei būtu jāšķiras no savas pasaules. Mīlestība ir nepastāvīga un īsa, bet „bet dziļumā pie sūnu akmens” ir viņas mūžīgās mājas. Vai „tālā pasaulē” pērle būtu laimīga? Mīlestības dēļ bieži vien novēršamies no saviem tuvajiem, un kāds vienmēr jutīsies viens- „Mazs gliemezis bez savas pērles mirst”.…
