Grāmata stāsta par Adriana dzīvi. Par savstarpējām attiecībām ģimenē – tēvu Valteru, māti Irēnu. Par jaunekļa draudzību ar klasesbiedriem – Rasu, Agnesi un Ivaru.
Vecāki Adrianu atbalstīja it visā – deva padomus, ieteica ka mācības ir jāturpina ārzemēs (Berlīnē). Jauneklis lepojās ar saviem panākumiem un iespējām. Draugiem pat mazliet apskauta Adriana veiksmi.
Adriana dzīve pēkšņi mainījās pēc nelaimīga kritiena ar velosipēdu. Jauneklis tika operēts un ārsti vairs nedeva nekādas cerības uz staigāšanu. Tēvs centās ārstus ietekmēt ar naudu – cerēdams, ka tad Adrianam būs lielākas iespējas izārstēties.
Jauneklis tikai tagad prata novērtēt savu dzīvi. Saprata kad draugi ir tie, kas viņu atbalsta dzīves grūtajā laikā, nevis tie, kas palīdz iztukšot naudas maku. Adrians tikai šajā laikā saprata, kad tēvs nevar viņam visu iedot, un, ka jāmācas pašam no jauna. Ar jaunu draugu atbalstiem, jauneklis iemācījās dzīvot, atrada dzīvei jēgu.
Adrians
Izskatīgs, pievilcīgs, sportisks augums.
Apķērīgs, gudrs, asprātīgs, reizēm mazliet paslinks.
Klasē visforšākais, bagāts čalis.
Draudzīgs, izpalīdzīgs, vienmēr saviem draugiem izmaksāja ballītes, dzērienus, ēdienus u.c.
Valters
Atlētisks, stalts augums, plati pleci.
Cirtaini, akurāti apgriezti mati.
Apburošs smaids, sirsnīgas, siltas acis.
Uz viņu varēja paļauties, vienmēr uzmundrināja savu dēlu, caur draugu iekārtoja Adrianu labā ārzemju skolā.( Berlīnē)…
