2000. - 2010. g.
3.Novērtējums
Latvijā visattīstītākā un lielāko pievienoto vērtību veidojošā ir pakalpojumu sfēra, jeb sfēra, kas sevī pārsvarā ietver nemateriālas un netaustāmas lietas. Pakalpojumi ir tāda prece, kura lielākoties tiek pārdota valsts robežās un netiek eksportēta uz ārzemēm, tas nozīmē, ka ar pakalpojumu nozari mēs nepiesaistām papildus naudas līdzekļus no citām valstīm.
Savukārt tādas nozares kā lauksaimniecība un rūpniecība, ar kurām ir iespējams ražot noteiktu produktu, eksportēt to uz citām valstīm un iegūt naudas līdzekļus no tām, salīdzinoši ir vāji attīstītas un veido mazu pievienoto vērtību. Lielāko daļu mums nepieciešamo preču mēs paši neražojam nemaz, vai ražojam ar augstām izmaksām, tādēļ preces importējam, tādējādi savu naudu aizpludinot prom no valsts.
Straujais rūpniecības īpatsvara kritums iespējams ir izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES, kad uz mūsu valsti lielākos apjomos sāka importēt lētākas preces no citām valstīm. Iedzīvotāji daudz mazākos apjomos iegādājās Latvijā ražoto produkciju, jo tai bija daudz augstāka cena, līdz ar to rūpniecība vairs nespēja pienācīgi attīstīties.
Lauksaimniecība ir ļoti tuvu saistīta ar ražošanu, tādēļ ir tikai pašsaprotami, ka samazinoties ražošanai samazinās arī lauksaimniecības īpatsvars ekonomikā. Lauksaimniecībā iegūtos produktus ir ļoti grūti un pat neiespējami lielos apjomos realizēt, nepastāvot attīstītai apstrādes rūpniecības nozarei.
…
