Arheoloģiskie izrakumi angļu arheologa Artūra Evansa vadībā 20. gs.1. pusē (1899-1930) snieguši uzskatāmus pierādījumus patiesi augstas kultūras pastāvēšanai Krētas salā jau trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras otrajā pusē, bet par tās ziedu laikiem tiek uzskatīts periods no 17. -15. gs. p.m.ē. Cilvēku labklājību nodrošinājusi zemes auglība, sulīgās ganības, krāšņā augu valsts un olīvu birzis, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums - Krētas sala atrodas Vidusjūras ūdensceļu krustpunktā, un īpaši nozīmīgi tās tirdznieciskie un kultūras sakari ar Senās Ēģiptes valsti. Varas centralizācija Krētas salā gan notikusi ap 16. gs. p.m.ē., kad pārējās valstis nonāk mītiskā Knosas valdnieka Minoja pakļautībā, bet iepriekš to starpā pastāvējusi savstarpēja uzticēšanās un sadarbība, tā ka Tuvajos Austrumos un kontinentālajā Grieķijā tik ierastie aizsargmūri pilsētu nodrošināšanai pret iebrucējiem esot bijuši lieki. Vislielākos uztraukumus krētiešiem sagādājuši vulkāniskie izvirdumi, un, kā liecina izrakumi, pēc šādiem dabas kataklizmu nodarītajiem postījumiem 16. gs. arī sācies Krētas kultūras noriets, kad tā pakāpeniski nonākusi mikēniešu pakļautībā. …
