Manā Latvijā mani „notur” meži, lauki, pļavas. Tajos pulsē tik daudz siržu, mazo irbīšu sirdspuksti ir tik strauji, tās vēl nav iepazinušas pasauli, nav redzējušas to no visiem rakursiem.. Gaiss, ko elpoju- jā, īsta latvieša bagātība. Brīvi uzelpoju- tātad dzīvoju Latvijā, valstī, kur ievilkt gaisu varēšu vienmēr, lai kā man ietu, lai kas stātos ceļā- es būšu pārāka.
Ar lepnumu saucu sevi par cilvēku, būtni, kurai daba ir devusi šīs brīnišķīgās īpašības- redzēt, dzirdēt, sajust un dzīvot. Redzēt kā mūsu pašu līdzdalības rezultātā ievēlētai Saeimai ir iespējas brīvi cīnīties par labklājību, turklāt paši varam iesaistīties, pārvaldot savu mīļo zemi. Mums tas liekas pašsaprotami, bet citās valstīs tas ir liegts, un cilvēki atdod dzīvības, tiecoties uz tādu privilēģiju.…
