Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 1.
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 2.
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 3.
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 4.
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 5.
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 6.
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 7.
  • Referāts 'Krāsu redzes traucējumi', 8.
Darba fragmentsAizvērt

2.1 Krāsu redzes traucējumu diagnostika
Krāsu redzes pārbaudei lieto speciālas polihromatiskās tabulas, ar kurām var noteikt ne
tikai krāsu redzes traucējumu veidu, bet arī pakāpi. Tabulās no dažādu krāsu, bet vienāda
spilgtuma izveidotas figūras un cipari, kurus viegli atšķir trihromāti, bet neatšķir dihromāti. Pēdējie parasti atšķir slēptos ciparus vai figūras, kam ir vienāda krāsa, bet dažāds spilgtums. Izmeklēšanu veic dienas gaismā. Pacientam no 1m attāluma rāda atsevišķas tabulas. Vienas tabulas ekspozīcijas
laiks nedrīkst pārsniegt 5-10 sekundes.
Krāsu redzes diagnostikai izmanto arī speciālus aparātus-anomaloskopus, kuros dzelteno krāsu iegūst, optiski sajaucot sarkano ar zaļo. Anomaloskopa darbības pamatā ir divu krāsainu lauku salīdzināšana. Vienu no šiem laukiem pastāvīgi apgaismo ar maināma spilgtuma monohromatisku dzelteno gaismu. Otram laukam, ko apgaismo ar zaļu vai sarkanu gaismu, var mainīt toni no zaļa līdz sarkanam. Sajaucot zaļo ar sarkano krāsu, izmeklējumam jāiegūst dzeltenā krāsa, kas pēc toņa un spilgtuma atbilst kontroles krāsai. Normāli trihromāti šo uzdevumu veic bez grūtībām, bet krāsu anomālijas vai Dihromāzijas gadījumā tas neizdodas[3.].

Autora komentārsAtvērt
Atlants