-
Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | VALSTS AMATPERSONAS JĒDZIENA RAKSTUROJUMS | 5 |
| 2.1. | Dienesta pilnvaru pārsniegšana | 16 |
| 2.2. | Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana | 18 |
| 2.3. | Kukuļošana | 24 |
| 2.3.1. | Kukuļņemšana | 31 |
| 2.3.2. | Kukuļdošana | 35 |
| 2.3.3. | Sarpniecība kukuļošanā | 37 |
| 2.3.4. | Kukuļa piesavināšanās | 38 |
| 2.4. | Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana | 40 |
| KOPSAVILKUMS | 64 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 66 |
VALSTS AMATPERSONAS JĒDZIENA RAKSTUROJUMS
Valsts amatpersonas jēdziens noteikts Latvijas Republikas Krimināllikuma 316.pantā, kura pirmajā daļā teikts: „Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem” .
Krimināllikuma 316.panta 2.daļā no valsts amatpersonu kopuma izdalītas tādas valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, proti: „Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori uzskatāmi par valsts amatpersonām, kas ieņem atbildīgu stāvokli” .
Ar LR Saeimas 2002.gada 25.aprīļa likumu komentējamā pantā paplašināts skaidrojums par personām, kas uzskatāmas par valsts amatpersonām. Pants papildināts ar jaunu trešo daļu, kura izstrādē ņemta vērā Eiropas Padomes 1999.gada 27.janvāra Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija, ko LR Saeima ratificēja ar 2000.gada 7.decembra likumu . Konvencijas 5., 6., 9., 10., 11.pantā norādīts, ka nacionālajā līmenī veicami likumdošanas un cita veida pasākumi, kas nepieciešami, lai saskaņā ar šīs valsts likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu kukuļošanu, ja tajā iesaistīta jebkura iepriekšminētajos pantos nosauktā citas valsts (starptautiskas institūcijas) amatpersona . Šī paplašinājuma rezultātā tapusi KL 316.panta 3.daļa, kurā teikts: „Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī ārvalstu publiskās amatpersonas, ārvalstu publisko asambleju (institūcija ar likumdošanas vai izpildvaras funkcijām) locekļi, starptautisko organizāciju amatpersonas, starptautisko parlamentāro asambleju locekļi, kā arī starptautisko tiesu tiesneši un amatpersonas.”
Tādejādi, kā secina arī A.Niedre un V.Liholaja, par valsts amatpersonām komentējamā panta izpratnē uzskatāmi:
1. valsts varas pārstāvji (deputāti, tiesneši, prokurori, policisti u.c.);...
…
IEVADS 3 1. VALSTS AMATPERSONAS JĒDZIENA RAKSTUROJUMS 5 2. KRIMINĀLLIKUMA XXIV NODAĻAS NOZIEDZĪGO NODARĪJUMU RAKSTUROJUMS 14 2.1. Dienesta pilnvaru pārsniegšana 16 2.2. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 18 2.3. Kukuļošana 24 2.3.1.Kukuļņemšana 31 2.3.2.Kukuļdošana 35 2.3.3.Sarpniecība kukuļošanā 37 2.3.4.Kukuļa piesavināšanās 38 2.4. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana 40 2.5.Tiesu prakse krimināllietās par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem 41 3. KORUPCIJAS JĒDZIENS UN LR LIKUMDOŠANAS AKTI KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS JOMĀ 49 KOPSAVILKUMS 64 IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI
