Vecumposmu socioloģiskā izpratne. Pētot gados vecus cilvēkus kā minoritātes pārstāvjus, tiek iedalīti vismaz četri faktori: 1) Gados veci cilvēki vizuāli atšķiras no cilvēkiem, kas jaunāki par tiem, un to kulturālās vērtības un brivais laiks bieži atšķiras no pārējās sabiedrības daļas. 2) Ir nevienlīdzīga izturēšanās attiecībā uz gados veciem cilvēkiem, un mazāka iespējamība tiem noteikt savu dzīvi. 3) Ja ir nodzīvots attiecīgs laika posms, par šīs grupas locekli kļūst automātiksi, neatkarīgi no gribas. 4) Daļai šo pārstāvju ir spēcīga vienotības sajūta un tieksme pēc tās. Šajā kontekstā gerontoloģija ir zinātne, kas pēta socioloģiskos un psiholoģiskos novecošanās likumsakarības un problēmas. Atbrīvošanās( ang.v. disengagement) teorija – indivīdam novecojot, attiecīgi samazinās tā kontakts ar sabiedrību. Apmaiņas (ang.v. exchange) teorija – pamatā par iemeslu cilvēku mijiedarbībai ir personīgās intereses gūt gan materiālu labumu, gan nemateriālu, piemēram, uzslavas, cieņa. Veidojot mijiedarbību, pastāv nevienlīdzība starp gados veciem cilvēkiem un pārējo sabiedrību, kas ir gan fizioloģisko un morālo vērtību, gan stereotipu dēļ.3 …
