Es mācos mīlēt to, kas man blakus. Es mācos vērot un nepaiet garām tām lietām, kuras man dzīvo blakus vai katru dienu. Vai redzi-šodien pat mākoņi savādāk pa debesīm skrien? Un vecā kļava pie mājas, kas tik sen mani zina, kurai es ik dienas steigā garām vienmēr skrēju. Šorīt es apstājos. Tā manu rīta sveicienu atņēma, vien vējā savas rudens krāsotās lapas novēdinot kā labas dienas vēlējumu.
Latvija ir tā, pēc kuras es ilgojos, ja esmu citur. Te ir manas mājas, kurās mani gaida. Tā ir mana dzimtene, kurā vienmēr ir kur atgriezties.
…
