Neolīts jeb jaunākais akmens laikmets Latvijā ilga gandrīz tik pat ilgi, cik vidējais akmens laikmets – 3000 gadu. Augu valstī pakāpeniski samazinājās platlapju meži un to vienu ieņēma egļu audzes, kuru izplatība sasniedza savu maksimumu. Dzīvnieku valstī tipiskajai meža faunai – aļņiem, briežiem, stirnām, tauriem, savvaļas zirgiem u.c. – pievienojās cilvēka domesticētie jeb pieradinātie mājdzīvnieki – liellopi, aitas, kazas un cūkas.
Pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem un apkārtējās vides apstākļiem, neolītā palielinājās apdzīvoto vietu skaits – pašlaik jau zināmas vairāk nekā 50 jaunākā akmens laikmeta apmetnes. Tās grupējās ne viens ap iepriekšējā laikmeta apdzīvotajiem lielo ezeru – Burtnieka, Dvietes, Lielās Ludzas – krastiem, bet arī vairākās citās vietās – pie Liezēres un Virānes ezeriem Vidzemes vidienē, Zebrus ezera Zemgalē, Sārnates un Pāvilostas Kurzemē, kā arī Lielupes lejteces rajonā, Rīgas līča piekrastē un citur. …
