Protistu valsts

Protistu valsts.
Protistu valstij pieder eikariotiski vienšūnas organismi un to tieši daudzšūnu pēcnācēji – vienšūņi, aļģes, gļotsēnes un aļģsēnes.
Vienšūņi jeb protozoji nav sistemātikas taksons, bet ieviesies bioloģijas terminoloģijā, lai apzīmētu vienšūnas vai koloniālus vai pat daudzšūnu eikariotus, kas barojas heterotrofi, veido zooplanktonu vai dzīvo augsnē, vai citos organismos un lielākoties ir kustīgi. Tie nav dzīvnieki, jo attīstībā nav embrionālās stadijas un nav diferencētu audu. Vienšūņus atklāja Antons van Lēvenhuks. Jēdzienā vienšūņi tiek apvienoti šādi nodalījumi (tipi):
Sakņkāju jeb amēbu jeb sarkodīnu nodalījums
Vicaiņu (zoovicaiņu) nodalījums.
Skropstaiņu jeb infuzoriju nodalījums.
Sporaiņu nodalījums.
Uzbūve. Vienšūņu ķermenis morfoloģiski atbilst vienai šūnai, bet tas ir patstāvīgs organisms ar visām organismam piemītošajām funkcijām. Katru šūnu apņem viens vai vairāki membrānas slāņi. Vairākus elastīgu membrānu slāņus sauc par pellikulu. Daži sakņkāji (čaulamēbas, foraminiferas un radiolārijas) un skropstaiņi ārpus membrānas izdala aizsargčaulu, kas sastāv no organiskas vielas pseidohitīna un var būt piesātināta ar CaCO3 vai SiO2.
Šūnām ir eikariotiska uzbūve, lielākā daļa to organoīdu ir tādi paši kā dzīvniekiem. Ir daži specifiski organoīdi – šūnas mute, rīkle, pulsējošās vakuolas. Šūnas mute un rīkle raksturīga skropstaiņiem, tās apskatīsim pie skropstaiņu nodalījuma raksturojuma. Pulsējošās vakuolas raksturīgas saldūdeņos dzīvojošiem vienšūņiem. Pulsējošajā vakuolā ieplūst ūdens no citoplazmas, tā saraujas un izsviež ūdeni no šūnas, tādējādi regulējot osmotisko spiedienu. Ūdens šūnā ieplūst osmozes rezultātā, jo saldūdens šūnai ir hipotoniska vide. Pulsējošās vakuolas daļēji izvada arī šķidros vielmaiņas galaproduktus.
Visiem vienšūņu tipiem, izņemot sporaiņus raksturīgi pārvietošanās organoīdi.
Nelabvēlīgos apstākļos lielākā daļa vienšūņu spēj veidot cistas – biezus aizsargājošus apvalkus. Cistā nenotiek metabolisms.
Izmēri. Parasti no 2-4μm līdz 1,5 mm. Daži sasniedz 5 mm garumu, fosilās čaulamēbas bija 3 cm un vairāk diametrā.…